Kā kucē no ķēdes, skrien norāvjas veišs, kā erzēlis pādā, pēc ķēvis miesas
Uz augšu raujākas, plēš apkaklis spējšs, tad drebina augumus
Resnos un liesos
Bet man ir labi, kad kramīs skuras
Kad slapjums lēni par logrūtim krīt
Vēl brendīs lielajā glāzētūras
Pat malkas pietiks šodien un rīt
Zendzēdas prompti klapas kaisa līto
Pa pirmo sniegu kaču pariņš slīto
Bet iztāvā jau pārzi pirmās kodas
Nu glūži tā kā zibenīgas slodes
Mēs esam divi šajā mīles peklē
Un zinām, ko kurš tagad kaisli meklē
Es galvojies piežu starp krūtīm tavus, bet matus ceļ
Meklējietrtverdnes Vārtrumēs klusās